15. Augusts, 2026
Izpārdots!
Augusta pievakarē Rundāles pils Baltajā zālē atkal skanēs klasiskās mūzikas meistardarbi – koncerta programmas centrālais kodols būs Vīnes klasiķu – Mocarta un Bēthovena, – leģendāri un pasaules slavu guvuši skaņdarbi, savukārt vakar noskaņu ar smalku lirismu iezīmēs latviešu simfoniskās mūzikas pērle – Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis.
Mocarta Koncerts obojai un orķestrim ir 20 minūtes tīras klasicisma elegances ar caurspīdīgu orķestra faktūru, dziedošām melodijām un teatrālu, Mocartam raksturīgu asprātību.
Darbs tapis Mocarta radošā brieduma laikā, kad viņš īpaši smalki prata savienot virtuozitāti ar dabisku, runājošu frāzējumu. Oboja šeit veido dialogu ar orķestri, atklājot gaišu eleganci un lirisku intimitāti.
Obojas koncerts bija sava laika sensācija. Vēstulē tēvam Mocarts rakstījis, ka Mannheimā obojists Frīdrihs Ramms šo koncertu nospēlējis jau piecas reizes, un tas esot izraisījis “lielu ažiotāžu”; Mocarts to dēvēja par Ramma “cheval de bataille” – viņa kroņa numuru.
Bēthovena Piektā simfonija ir viens no Rietumu kultūras kanona atpazīstamākajiem darbiem – tās četru skaņu ievada motīvs (bieži dēvēts par “likteņa motīvu”) jau no paša sākuma ievelk dramatisma un neatlaidīgas virzības straumē.
Simfonija tapusi 1804.–1808. gadā laikā, kad komponists pārdzīvoja dzirdes pasliktināšanos, tomēr viņa mūzikā arvien spēcīgāk iezīmējās ideja par iekšēju cīņu, koncentrētu enerģiju un uzvaras gaismu. Šeit nav lieku dekorāciju – ritms, spriedze un precīzi veidots formu “arhitektūras” plāns kļūst par galveno izteiksmes līdzekli.